ЖАНРЫ

Поделиться с друзьями:

Vien?g? vilkacim

Vien?g? vilkacim
5.00 + -

рейтинг книги

Шрифт:

1. nodala

Es biju cela uz tiksanos un nespeju noticet vardiem, ko nesen dzirdeju pa talruni. Zvanitaja iepazistinaja sevi ar Ladu, mana vira miloto sievieti, pat vina ligavu, un uzaicinaja mani uz tiksanos, lai "noliktu visu savas vietas".

Interesanta situacija, nemot vera, ka Sasam ir sieva, un esam precejusies tikai divus gadus. Un virs nekad neskatijas citu sieviesu virziena, vins bija tik uzticams, tik racionals sava riciba. Es vienkarsi nevareju aptit galvu iespejamas saimnieces klatbutnei!

Mana galva griezas frazes, kuras meitene nometa, neparprotami vienalga, cik sapigi bija klausities: “… mes milam viens otru…, … tev nav tiesibu staties musu laimei cela. .., … atskatisimies patiesibai acis…, … sodien tiksanas sesos vakara…, …atnac paskaties…”.

Es braucu, dusmigs un nesapratu, kapec nav iespejams sarunaties ertaka vieta, kapec sie noslepumi? Vai si Lada baidijas, ka es izraisisu skandalu? Vai ari sapulce piedalisies mans virs, un vinam nepatika publiskas karsu atklasanas. Tad vel labak ir satikties majas.

Adrese bija viesnica, meitene pie letes bija skaidri bridinata. Vina mierigi nosauca numuru, kur vini mani gaidija, un noradija uz liftu.

Istaba nebija aizslegta, mierigi nospiedu rokturi un atveru durvis. Jauka istaba, majiga, un ir acimredzami vairak neka viena istaba. Kur ir meitene?

Sakuma es redzeju lietas, kas izkaisitas pa dzivojamo istabu, tad es sapratu, kadas skanas es dzirdu no blakus istabas. Tik senas ka dzive skanas skaidri noradija, ka tur ir gulamistaba un virietis un sieviete milejas loti emocionali.

Es apsedos uz divana, neuzdrosinadama atvert gulamistabas durvis, bet es atri sakustejos un mana sana ierakas kaut kas ciets. Es to sajutu un izvilku no apaksas. Vina izdvesa, skatoties uz pazistamo jostu.

Mana kakla izveidojas kamols un peksni kluva gruti norit. Es dusmigi paskatijos uz vinu un atcerejos.

So jostu es uzdavinaju savam viram pirms paris menesiem. Man bija vajadzigs ilgs laiks, lai izveletos, zinot vina gaumi, un josta kluva par mana vira iecienitako. Vina aizvera acis un piespieda sevi dzili elpot, censoties neielauzties histerija.

Ka var te nomierinaties! Manas ausis sasniedza viriesa vaidi, baudas pilni, un es dzirdeju blavus spiedzienus. Eh, vai vins ari mudina vinu uz dibena? Un tas ir mans virs? Ja, tas nav vins, Sasa ta neuzvedas gulta! Ja, tas ir prieksnesums man, mulki! Interesanti, kur sis atkritums atrada lidzigu jostu?

Es apnemigi piecelos kajas, nepieversot uzmanibu skanam, kas kluva arvien skalakas, piegaju klat un, sperot soli, atravu vala gulamistabas durvis. Un sastinga…

Viru atpazinu uzreiz, bet milakas kaisles karstuma nepieversa uzmanibu atvertajam durvim. Process tuvojas kulminacijai, paris vaideja arvien skalak, neparprotami izbaudidamies, un es tur staveju un sapratu, ka savu viru atpazistu no pavisam citas puses. Un sis virietis seit ir mans virs?

Kur ir mana racionala, visu planojosa un nedaudz garlaiciga gulta Sasa?

"Ja, seit vins ir! Un ar mani vins nebija tads, kads ir tagad, tas ir aizvainojosi!

Gaidot, kad paris nomierinas, es staveju atspiedies pret durvju rami. Paskatijos un sapratu, ka sodien iepazinu savu viru no pavisam cita skatpunkta un rit iesniegsu skirsanas pieteikumu.

Sasa atkrita no milotas, pagriezas un sastapa manu skatienu, sastingusi soka. Es burtiski redzeju, ka mirkla soks norima, smadzenes saka drudzaini domat, vins versas pie saimnieces, precizejot:

–Tu vinai piezvaniji?

Meitene bailigi paskatijas uz vinu, bet joprojam spitigi pacela zodu, izaicinosi atbildot:

– Cik ilgi mums jagaida? Jums joprojam ir vinas zel, bet es gaidu!

Virs noversas, apsedas gulta, klusi un atri saka gerbties. Meitene nolema vinam sekot lidzi, panemot drebes, kas atradas istaba. Pec gerbsanas Sasa pagriezas pret mani un ieteica:

– Iesim parunaties viesistaba. Lada, paliec.

Vina pieleca, dusmigi uz mani skatidamas, bet tomer piekrita, iemetot:

– Labi, bet es ilgi negaidisu, paturi to prata, Sasa. Un neaizmirstiet, uz ko mes abi ejam, uz ko mes tiecamies. Mes tacu esam partneri, vai ne?

– Lada, ludzu, uzgaidi seit. Sakarto sevi, un es mierigi parunasu ar Veroniku.

Es staveju un neticeju tam, kas notiek. Tapec vins ar mani runas. Interesanti, par ko mes runasim? Nekadu kopipasumu neieguvam, katram bija savs mobilais telefons, un mums bija irets dzivoklis.

Sasa uzskatija, ka lauliba nav iemesls kopipasumam, mums pat bija dazadi konti. Manam viram patika musu sasniegumu konkurences aspekts. Un laulibas liguma viss bija rakstits, tapec mums nebija ko dalit. Lai gan tads pedants ka vins neparprotami negribetu atstat so jautajumu atklatu.

Nedaudz nomierinajos, lai gan soks pirmajas minutes bija specigs. Es to negaidiju no Sasas. Nez vai es iztiksu bez histerikas, vai ari neizturesu un izteiksu visu, ko domaju sim divkosigajam puristam.

Ieejot viesistaba, aiz muguras dzirdeju vina ierasto mierigo toni:

– Ceru, ka runasim ka pieaugusie, bez histerijas un savstarpejam pretenzijam.

Un seit es kluvu loti dusmigs. Kur pazuda apjukums un asaras, kas bija gatavas birt?

Man jau ir kas vinam sakams:

"Un es ceru, ka jus man nemelosit un skaidri atbildesit, kas ar mums notiek." Es redzu, ka si meitene tagad ir tava milestiba. Vai tu vinai stasti ari par partnerattiecibam, vienlidzigam tiesibam un pienakumiem un par musdienu gimenes kanoniem?

Es apsedos uz divana, atspiedusi elkonus uz celiem, un aizklaju acis ar plaukstam, negribedama vinu redzet, bet tad man ienaca prata pilnigi logiska doma, kuru izteicu, skatoties uz vinu:

"Bet tu esi parak racionals necilveks, lai vienkarsi butu romans." Bet ka ar reputaciju, ko jus vertejat, ka ar baumam? Ne, ne, vina nav tikai kolege, vai ne? Parunasim, un es klausisos!

Es biju dusmiga, patiesi dusmiga uz vinu. Un uz sevi. Dusmas mani znaudza, nelava racionali domat. Bet saubu tarps joprojam paradijas: bet ne tikai vins, musu gimene vainigi ir divi. Un es dzivoju mierigi, nepamaniju, tas nozime, ka nepieversu uzmanibu zvaniniem. Es dzivoju aiz ieraduma.

????????

Savulaik es aizravos ar vina vardiem par partnerattiecibu uzticamibu, savstarpeju cienu un vienlidzigam tiesibam un lavos ievilkties sis garlaicigas gimenes dzives rutina kopa ar vinu.

Galu gala ir gimenes, kuras ir patiesi laimigas. Vini dzivo harmonija, respektejot viens otra jutas un intereses. Bet mums viss izradijas pavisam savadak.

Tikai pirms paris dienam es piezvaniju draugam un divas stundas runajam par mani, par manu gimeni, par depresiju, kas saka iestaties, bet kapec?

Книги из серии:

Без серии

[5.0 рейтинг книги]
[5.0 рейтинг книги]
[5.0 рейтинг книги]
[5.0 рейтинг книги]
[5.0 рейтинг книги]
[5.0 рейтинг книги]
Комментарии: